PostService viedoklis par jauno pasta nodevu

16.05.2012. Par pasta tirgus liberalizāciju un jauno nodevu.

1.    Vai universālā pasta pakalpojumu sniedzējs var strādāt bez zaudējumiem?

Pirms ieviest jaunu nodevu, kuras mērķis ir segt nacionālā pasta operatora – Latvijas pasta (turpmāk – LP)– zaudējumus uz citu tirgus dalībnieku rēķina, ir vērts uzdot jautājumu: vai var universālā pakalpojuma sniedzējs, kurš darbojas visā valsts teritorijā, strādāt bez zaudējumiem?

Valsts uzņēmums Latvijas Pasts, kurš tradicionāli Latvijā ir nodrošinājis universālā pasta (turpmāk – UP) pakalpojumus, gadiem ilgi strādā ar zaudējumiem, kurus attaisno ar krīzi valstī un citu pasta dalībnieku aktivitātēm, kuri it kā atņemot LP tirgus daļu.

Latvijai tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kurās ekonomiskā situācija un pasta nozares attīstības līmenis ir salīdzināms ar situāciju Latvijā, valsts pasta kompānijas strādā ar peļņu, pie tām aktīvi investē līdzekļus modernizācijā. Lietuvas pasts 2011.gadu pabeidza ar 213 tūkst. EUR peļņu, pirms krīzes 2007.gada arī ir bijis pelnošs uzņēmums. (Avots http://www.finmarket.ru/z/nws/news.asp?id=2873465). Igaunijas pasts Eesti Post strādā ar peļņu pēdējos 4 gadus, ieskaitot 2011.gadu. 2010.gadā Eesti Post auditētā peļņa bija 7 133 000 EUR. (Avots – Eesti Post gada pārskati).

Ja seko LP loģikai, Igaunijā un Lietuvā pasts strādā ar peļņu tāpēc, ka viņiem nav tādu konkurentu kā PostService un Abonēšanas centrs Diena. Un nez kāpēc mūsu valdība tam tic. Visdrīzāk tāpēc, ka nespēj atrast veidu, kā valsts uzņēmumam pasta nozarē strādāt ar peļņu.

Kāpēc Latvijas Pasts nevar strādāt ar peļņu? Tāpēc, ka valsts uzņēmumam reāli nav īpašnieka, akcionāru, neviens nav ieinteresēts veicināt uzņēmuma attīstību. 

Jebkura normāla uzņēmuma mērķis ir augt, attīstīties un strādāt ar peļņu godīgas konkurences apstākļos. Arī LP kā UP sniedzējam ir jābūt komersantam, kurš sniedz peļņu nesošus komercpakalpojumus un iegulda līdzekļus attīstībā. Tomēr Latvijā ir sajūta, ka valsts uzņēmumiem vēl aizvien kā padomju laikos tiek vienkārši piešķirta nauda, ko tērēt, neprasot atdevi peļņas veidā un uzņēmuma tehnoloģisko attīstību. Pēc LP un Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) sniegtajām prognozēm, LP zaudējumi no UP iekļauto pasta sūtījumu piegādēm 2013.gadā būs 5,4 mio LVL apmērā, jo palielināšoties pasta tīkla uzturēšanas izmaksas un par 60% samazināšoties ieņēmumu daļa no vēstuļu korespondences, ko atņemšot konkurenti. Pēc LP loģikas, vainīgie konkurenti ir SIA „PostService” un a/s „Abonēšanas centrs Diena”.

2.    Kāpēc privātām pasta kompānijām jāsedz valsts uzņēmumu zaudējumi?

Lai atrastu veidu, kā kompensēt paredzamos LP zaudējumus un lai turpinātu uzturēt pie dzīvības ar zaudējumiem strādājošu valsts uzņēmumu, SM steidzamā kārtībā sagatavotie grozījumi Pasta likumā paredz līdz 2012.gada 31.decembrim izdot noteikumus par universālā pasta pakalpojuma finansēšanas un zaudējumu kompensācijas mehānismu – izveidojot kompensācijas fondu, ko administrēs SM un pārvaldīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) un kurā Ministru kabineta noteiktā apmērā būs jāveic iemaksas tiem komersantiem, kuri sniedz universālos pasta pakalpojumus vai to daļu. Šobrīd tādi ir tikai 4 – Latvijas Pasts, SIA „PostService”, a/s „Abonēšanas centrs Diena” un SIA „Unison”.

Nodeva tikšot izmantota, lai segtu UP sniedzēja tīrās izmaksas, kas attiecinamas uz konkrēto pakalpojumu elementiem, tīkla un pakalpojumu nodrošināšanu, kādā īpašā ģeogrāfiskā apgabalā, vienotām cenām šajā apgabalā, ko var nodrošināt vienīgi ar zaudējumiem.

Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Direktīva 2008/6/EK piedāvā vairākus variantus, kā finansēt UP tīro izmaksu zaudējumus. Kāpēc kā vienīgais risinājums lielā steigā ir pieņemts variants iekasēt jaunu nodevu no privātām, veiksmīgi strādājošām kompānijām? Visdrīzākais, tā vienkārši ir ierēdņu paklausīga rīcība Ministru prezidenta kategoriskajai prasībai nodrošināt jaunu nodevu universālā pasta pakalpojuma uzturēšanai un netērēt tam valsts budžeta līdzekļus. „Lieciet budžetam svētu mieru!” V. Dombrovskis 2012.gada 24.aprīļa Ministru kabineta sēdes laikā esot atkārtojis ne reizi vien. Tā kā V.Dombrovskis pats atzinis, ka „abonētās preses piegādes subsīdijas laukos nāksies saglabāt”, tad viņa kategoriskā prasība attiecas tikai uz pasta sūtījumiem.  (Avots: Arnis Kluinis. Pastu uzturēs jauna nodeva. Neatkarīgā, 2012.gada 25.aprīlis).

 3.    Vai Latvijā pasta nozarē ir godīga konkurence?

Tirgus liberalizācijas mērķis ir veidot godīgas konkurences tirgu, veicināt pasta nozares, tās dalībnieku attīstību, izaugsmes iespējas un līdz ar to arī visas valsts kopējo attīstību. Protams, brīvas konkurences apstākļos neveiksmīgie uzņēmumi nespēj izdzīvot un ir spiesti darbību pārtraukt. Bet kas notiek Latvijā?

Šāds regulējums, kur UP zaudējumi jākompensē atsevišķiem komersantiem pirms ir noticis konkurss par piemērotāko un efektīvāko UP sniedzēju, ir pasta pakalpojumu tirgu kropļojošs un veicina negodīgu konkurenci. Tas ir veids, kā ar valstisku ietekmi mēģināt nogalināt nevēlamos konkurentus. Jaunā nodeva atņems līdzekļus veiksmīgiem uzņēmumiem attīstīties. Privātās kompānijas katru gadu investē lielus savus personīgos līdzekļus jaunu pakalpojumu izstrādē, automatizācijā un izdevumu optimizācijā. PostService 2009.-2011.gadā ir investējusi vairāk kā vienu miljonu latu automatizētu pasta terminālu izstrādē, kompānijas modernizācijā un jaunu pakalpojumu ieviešanā. Par saviem līdzekļiem. Bez dotācijām. Bez valsts atbalsta. Pie tam, maksājot lielus nodokļus („PostService Group” ar 2012.gada 1.janvāri ir iekļauta LR VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes klientu skaitā). Kāda ir LP automatizācija? LP neesot tam līdzekļu, tai pašā laikā LP atsakās arī no piedāvātas sadarbības, kas veicinātu tās attīstību.

SIA „Postservice” ir vairākkārt no savas puses vērsušies pie LP, piedāvājot sadarbību, kas nodrošinātu arī LP izaugsmi un attīstības iespējas. Tā, piemēram, 2010.gada beigās un 2011.gadā kompānijas vadītāja Nadežda Razumova tikās ar LP ģenerāldirektoru, piedāvājot izmantot PostService pieredzi modernu automatizētu pasta nodaļu izveidē, kas Pastam ļautu būtiski samazināt izmaksas un veicinātu tehnoloģisko attīstību. Tāpat 2011.gada sākumā PostService vadība piedāvāja LP iespēju nopelnīt, nodrošinot loģistikas pakalpojumus PostService automatizētajiem pasta termināliem. LP visos gadījumos atbildēja, ka tas viņus neinteresē un ar PostService sadarboties nevēlas. Un acīmredzami izskatās, ka LP jebkāda kopīga sadarbība ar citiem nozares dalībniekiem neinteresē joprojām.

Toties LP ir valstisks atbalsts, kas pieļauj negodīgu konkurenci tirgū - LP var samazināt cenas zem pašizmaksas, dempingot, pielietot negodīgas konkurences rīkus, noformējot vietējo klientu kā starptautisko klientu ar zemākiem tarifiem. Un ar valsts institūciju palīdzību var ieviest jaunas nodevas, lai segtu LP zaudējumus. Papildus tam – LP vienīgais no pasta pakalpojumu sniedzējiem ir atbrīvots no PVN piemērošanas korespondences sūtījumiem līdz 2 kg un pasta paku sūtījumiem līdz 10 kg, kas arī rada nevienlīdzīgu situāciju nozares dalībnieku vidū.

 4.    Vai universāla pasta pakalpojums vispār ir aktuāls Latvijā?

Cik pamatoti ir, ka vēstules, bandroles, avīzes ir jāpiegādā par vienu cenu visur Latvijā? Kāpēc pirmās nepieciešamības preces, piemēram, maizes cenas lielveikalos un mazpilsētu veikaliņos var būt par atšķirīgām cenām, jo tiek ņemti vērā komersanta piegādes izdevumi, - bet cenām uz vēstulēm jābūt visur vienādām? Kāpēc bankomāti vai benzīna uzpildes stacijas nav katrā ciematā? Kāpēc universālo pakalpojumu skaitā nav iekļauta medicīnas, banku pakalpojumi vai izglītība? Vai tiešām 21.gadsimtā, interneta un mobilo sakaru laikā, pasta pakalpojumus ir jāsaglabā kā universālu un obligāti dotējamu pakalpojumu? Varbūt tomēr interneta pieejamība būtu jāizvērtē kā valstiski svarīgāka un primārāka par pasta pakalpojumiem, jo caur internetu var visiem Latvijas iedzīvotājiem un visā teritorijā nodrošināt gan aktuālās informācijas saņemšanu, gan banku maksājumu veikšanu, gan citas mūsdienīgas pakalpojumu iespējas.

Līdz šim mūsu valstī neviens nav nodarbojies ar mūsdienīga un pelnoša pasta veidošanu. Tad kāpēc tagad nekompetentu ierēdņu un pasta darboņu dēļ jācieš tiem uzņēmumiem, kuri strādā ar peļņu, domā par attīstību, investē jaunos projektos, izstrādā mūsdienīgus pakalpojumus? Grozījumi Pasta likumā ietekmēs ne tikai pasta nozari, bet ikvienu iedzīvotāju. Vai tiešām mums visiem ir jācieš dēļ ierēdņu uzspiestiem absurdiem lēmumiem un likumiem, kuri padara valsti vājāku un samazina visu iedzīvotāju dzīves līmeni? 

5.    PostService oficiālais viedoklis.

Pieņemot Pasta likuma izmaiņas un ieviešot jauno nodevu pasta komersantiem, tiek iedragāta ne tikai brīvā konkurence, bet apturēta nozares attīstība, un arī visa pasta nozare tiek atmesta atpakaļ pagātnē. Padomju laiku pagātnē, no kuras tik ļoti visi vēlējāmies tikt projām.

PostService kā mūsdienīgs pasta pakalpojumu sniedzējs turpina un turpinās aktīvi attīstīt jaunus pakalpojumus un investēt modernizācijā. Jaunie PostService pakalpojumi, pie kuru ieviešanas šobrīd uzņēmums aktīvi strādā un investē savus līdzekļus:

  •        līgumu piegāde un parakstīšana,
  •        banku karšu piegāde,
  •        jauni mazizmēra pasta termināli.

PostService oficiālā pozīcija:

„PostService Group” uzskata jauno pasta nodevu – iemaksas kompensācijas fondā - par pretlikumīgu, neatbilstošu Konstitūcijai un veselajam saprātam. To mūsu kompānija nemaksās. Un mēs pieņemsim visus mērus, tai skaitā vērsīsimies Satversmes tiesā un Eiropas institūcijās, lai aizstāvētu savu pozīciju.

Papildu informācija:

Nadežda Razumova

CEO, Valdes locekle

Talr. 67853053, 29222584

 

Sagatavoja:

Ina Alksne

Mārketinga vadītāja

Tel. 27074034