Raksts par PostService Dienas Biznesā

10.05.2012. Dienas Bizness. Signe Knipše. Lielie klienti ieceļ Gazelēs

Uzņēmums PostService ir izaudzis no reklāmas avīžu piegādēm, bet strauju apgrozījuma kāpumu tam sekmēja jauna biznesa niša - pasta pakalpojumi lielajiem klientiem

PostService grupa sevi dēvē par lielāko privāto pasta pakalpojumu sniedzēju Latvijā. PostService uzsāka aktīvu darbību 2008. gadā, bet ne tukšā vietā. Patiesībā tas turpina pirms gadiem desmit izveidotā SIA Reklāmas pasts darbību, kas sāka ar reklāmas avīžu piegādēm – lielveikalu, Maxima, Krūza, Rimi  u.c. reklāmas materiālu izplatīšanu. «Pirms mums nebija reklāmas avīžu piegādātāja, kas nodrošināja klientu vēlmēm atbilstošu pakalpojumu kvalitāti un tieši klienti bija tie, kas iniciēja uzņēmuma dibināšanu» apgalvo kompānijas īpašniece un vadītāja Nadja Razumova.

PostService izveidi īsi pirms krīzes uzņēmēja skaidro ar stratēģisku lēmumu – ieiet ierakstīto sūtījumu un korespondences tirgus segmentā. «Nomainījām nosaukumu no Reklāmas pasta uz PostService. Sākām strādāt šajā nozarē ar lielajiem klientiem – Lattelecom, LMT, Bite, Tele2, Baltcom un citiem – piegādājam viņu rēķinus un vēstules.» Vaicāta, kā uzņēmumiem izdevās piesaistīt lielos klientus, N. Razumova atbild, ka «bijām tam gatavojušies gadiem», un turpinājumā stāsta par pieredzi un kontaktiem, kas izveidojās, strādājot "Mārketinga komunikāciju kompānijā Posters". «No Posters atteicāmies pirms astoņiem gadiem, lai reklāmas pasta izstrādes nozarē nekonkurētu ar reklāmas aģentūrām - mūsu klientiem,» skaidro uzņēmēja.

Stāstot par PostService izveidi, N. Razumova piemin, ka Reklāmas pasta finanšu situācija pirmskrīzes periodā nav bijusi «spoža». «Uzņēmumā operatīvo vadību ikdienā līdz tam nenodrošināju. Atnācu brīdī, kad apgrozījums bija zem pašizmaksas, klientiem tika dotas cenas zem pašizmaksas, kopējie parādi bija sasnieguši 200 tūkst. eiro. Tomēr pieņēmām lēmumu turpināt darbību un ieiet jaunā tirgus segmentā,» stāsta N. Razumova.

Viņa uzskata, ka attīstības stratēģija ir izvēlēta pareizi. Tā vedina domāt arī PostService finanšu rādītāji. 2008. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 577 tūkstošus latu, gadu vēlāk – 2,02 miljonus, un vēl pēc gada – 3,86 miljonus latu. Pēc šī rādītāja PostService ierindojies strauji augošo uzņēmumu Gazele sarakstā 35. vietā. «Tas ir, pateicoties mūsu atnākšanai biznesā 2008. gadā, kad palaidām adresēto piegāžu pakalpojumus,» tā pieaugumu skaidro N. Razumova.

2010. gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 165 tūkstošus, pērn uzņēmums strādāja ar 9,5 tūkstošu latu zaudējumiem. Tie radušies, investējot uzņēmuma modernizācijā un procesu optimizācijā, kā arī jaunu pakalpojumu izveidē. Apgrozījuma kritums ir neliels - no 3,86 miljoniem uz 3,76, un uz nozares kopējā fona tas esot labs rādītājs, norāda uzņēmuma vadītāja. 

Meklē investoru

Pēdējos divos gados PostService ir attīstījis jaunu biznesa nišu - PastaStacijas. Ar šo pakalpojumu nodarbojas 2010. gadā izveidotais meitasuzņēmums PostService Kurzeme. Ideju par pasta termināliem PostService īpašniecei ieteicis sadarbības partneris Igors Zubovs, pasta konsultants, kas strādājis Vācijā, Austrijā, Krievijā, Kazahstānā, pirms gada rakstīja Lietišķā Diena.

Pašlaik uzņēmumam ir 39 pasta staciju tīkls visā Latvijā. Pasta stacijai esot vairāk nekā 2000 pastāvīgo klientu, galvenokārt, interneta veikali un privātpersonas. Piegādes tiek nodrošinātas sešas dienas nedēļā. Lielākā grūtība esot cilvēku konservatīvā daba. Tīkls darbojas pašlaik aptuveni gadu un, lai tas attīstītos, ir jāiegulda mārketingā. Tāpēc uzņēmums plāno piesaistīt investoru. «Redzam, kur jāiegulda, lai straujāk attīstītos – ne tikai PastaStacijās, bet arī jaunās paaudzes kurjerpastā un citos pasta pakalpojumos, kuri varētu sniegt pievienoto vērtību gan klientiem, gan kompānijai» secina īpašniece.

Saredz eksporta iespēju

Līdztekus investora meklējumiem uzņēmums plāno attīstīt eksportu. Viens no meitas uzņēmumiem PostService Engineering ir izstrādājis automatizēto paku terminālu, kuru lietotājs pazīst kā PastaStaciju. Uzņēmums uzskata, ka programmatūra un iekārtas inženiertehniskais risinājums ir labs eksporta produkts, jo tas var tikt piemērots dažādu biznesu vajadzībām – kurjerpasta, mobilo operatoru un citām kompānijām, kurām ir nepieciešami automatizācijas risinājumi, savu pakalpojumu un servisa efektīvākai nodrošināšanai.

«Esam apzinājusī potenciālos klientus un pašlaik aktīvi notiek pārrunas. Rudenī piedalīsimies pasaulē lielākajā pasta pakalpojumu sniedzēju izstādē PostExpo 2012, kas notiks Briselē,» stāsta N. Razumova.

PostService nākotnē sevi saredz kā XXI gadsimta pasta kompāniju. Nevienu konkrētu «modeli», kam tā gribētu līdzināties, N. Razumova nenosauc, bet atzīst, ka tā būtu kombinācija no dažādiem un mūsu pašu know how.

Viņasprāt, Latvijā pasta nozare ir pilnībā jāatver konkurencei, un šīs jomas monopolkompānijai Latvijas Pastam ir nepamatotas privilēģijas. Piemēram, nesen izskanēja, ka zaudējumi, kas rodas no universālā pakalpojuma sniegšanas, jākompensē atsevišķiem tirgus dalībniekiem, apliekot viņus ar nodokli.

«Mēs par divas reizes mazāku budžetu [nekā Latvijas Pasts] varētu nodrošināt bezmaksas universālā pakalpojuma sniegšanu. Manuprāt, perspektīvā ir jārunā, vai universālajam pasta pakalpojumam ir jābūt garantēto pakalpojumu grozā, vai pasta piegādes ir dzīves vai nāves jautājums. Vai tās ir vairāk vajadzīgas nekā internets? Varbūt būtu vērts runāt par to, lai cilvēki 100% būtu nodrošināti ar internetu. Manuprāt, būtu jāatver tirgus normālai konkurencei un tad tas varētu attīstīties,» rosina uzņēmēja.

Biznesa fakti

SIA PostService

Dibināts: 2008. gadā, iepriekš SIA Reklāmas pasts

Nozare: pasta pakalpojumi

Īpašniece: Nadja Razumova

Darbinieki (2011.): 350 pastnieki

PostService grupā ietilpst: PostService, PS Kurzeme, PS Vidzeme, PS Engineering

Avots: PostService, Lursoft

***

Viedoklis

Liberalizācija kavējas

Valters Streļuks, Abonēšanas centra Diena vadītājs

Universālā pasta pakalpojuma (UPP) ieviešanai pamatā ir sociāls faktors. Tā mērķis ir par vienotu tarifu iedzīvotājiem nodrošināt attiecīgus pasta pakalpojumus (vēstuļu un paku līdz 2 kg un abonētās preses piegādi) visā Latvijas teritorijā. Acīmredzot šos tarifus ir plānots noteikt zem pašizmaksas līmeņa, jo ministrijām ir uzdots izstrādāt plānoto zaudējumu kompensēšanas mehānismu.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ierosinājumu, pasta komersanti, kuri paralēli sniegs kādu no UPP grozā ietilpstošajiem pakalpojumiem, kopīgajā kompensācijas fondā veiks noteiktas procentu iemaksas no apgrozījuma. Savāktā nauda tiktu pārdalīta par labu tam, kurš būs uzvarējis konkursā par universālā pakalpojuma sniegšanu.

Nesen valdības ziņojumā tika minētas četras pasta kompānijas – Latvijas pasts, PostService, Abonēšanas centrs Diena un Unisons –, kurām būtu daļēji jāsedz šie zaudējumi, iemaksājot 30% no apgrozījuma. Savukārt UPP konkursa nosacījumiem pašreiz atbilst tikai viens uzņēmums – Latvijas pasts, kas pēc būtības ir potenciālais konkursa uzvarētājs un mērķdotāciju ieguvējs.

Līdz šim Abonēšanas centram Diena abonētās preses piegādes pakalpojumā ir izdevies veiksmīgi konkurēt ar uzņēmumu, kas vairāku gadu laikā tā arī nav spējis rast risinājumus savas darbības efektivitātes uzlabošanai, kuram šis pakalpojums nes zaudējumus un valsts katru gadu piešķir dotācijās vairākus miljonus latu. Plānotie grozījumi tirgu regulējošajos normatīvajos aktos pēc būtības vēl vairāk noteiktu priekšrocības vienam konkrētam tirgus dalībniekam un pretēji «liberalizācijas» terminam būtu konkurenci iznīcinoši.